VĀRDS UN TĀ PĒTĪŠANAS ASPEKTI

SATURS Ievadvārdi Preface I daļa Leksikas un stilistikas jautājumi. Valodas prasme Vārda diahroniskais un areālais aspekts	7 9
Anna Frīdenberga *Vārdi zagt* un zaglis senajos latviešu rakstu avotos** The Words zaglis and zaglis in the Early Latvian Written Sources	12
Anita Helviga Mūsdienu latviešu terminogrāfijas raksturojums: vārdšķiriskais aspekts Characterisation of Contemporary Latvian Terminography: The Part of Speech Aspect	23
Linda Lauze, Kristīne Mežapuķe Literārās valodas un sarunvalodas attiecības: sociālo mediju piemērs The Relationship Between Standard Language and Colloquial Speech: Case of Social Media	37
Evija Liparte Par dažām vakcīnas pret Covid-19 apzīmēšanai lietotajām metaforām On Some of the Metaphors Used to Brand the Covid-19 Vaccine	48
Daiga Straupeniece, Normunds Dzintars Skolēnu rakstu valoda latviešu valodas un vēstures valsts pārbaudes darbos 2021. gadā Kurzemē Pupils’ Written Language in the Latvian Language and History State Examinations in Kurzeme in 2021	61
Aleksejs Šņitņikovs, Jūlija Svitaja Word, Text and Reading in the Digital Age Vārds, teksts un lasīšana digitālajā laikmetā	72
Ilze Štrausa No Abelardo līdz Azazello jeb kaķu vārdi ar sākumburtu A From Abelardo to Azazello or Cat Names with the First Letter A	82
Viktorija Tataurova, Jekaterina Martinova Distance, Remote, Virtual, Blended, Hybrid and Online Learning: Selecting the Proper Name for Modern Realia Tālmācība, attālinātās, virtuālās, jauktās, hibrīdās un tiešsaistes mācības: piemērota nosaukuma izvēle mūsdienu reālijām	92

II daļa Valoda un vide Fonētikas, semantikas un gramatikas jautājumi Vārda sinhroniskais un areālais aspekts
Ieva Auziņa Par dažu bezpriedēkļa un priedēkļa verbu lietojumu ar adverbiem un prievārdu pār About Some Unprefixed and Prefixed Verb Connections with Adverbs and the Preposition pār	108
Ina Druviete Karš Ukrainā: migrācijas ietekme uz Latvijas valodas politiku War in Ukraine: Impact of Migration on Language Policy in Latvia	115
Agute Klints, Madara Stāde, Lauma Pretkalniņa, Laura Rituma Lingvistiskais eksperiments: marķētāju vienprātība latviešu valodas WordNet semantisko saišu veidošanā Linguistic Experiment: Inter-Annotator Agreement in the Semantic Linking of Latvian WordNet	125
Sintija Ķauķīte Pieturzīmes interneta forumos Punctuation Marks in Internet Forums	139
Dite Liepa, Velga Polinska Vietnes mammadaba.lv tulkojums vieglajā valodā: leksikas analīze Translation of the Website mammadaba.lv in the Easy Language: Lexical Analysis	150
Anete Ozola Ģenitīva prievārdu rekcijas īpatnības lībiskā dialekta Kurzemes izloksnēs Genitive Preposition Government Peculiarities in Kurzeme Livonic Subdialects	162
Anete Ozola Ģenitīva prievārdu rekcijas īpatnības lībiskā dialekta Kurzemes izloksnēs Genitive Preposition Government Peculiarities in Kurzeme Livonic Subdialects	162
Anete Ozola Ģenitīva prievārdu rekcijas īpatnības lībiskā dialekta Kurzemes izloksnēs Genitive Preposition Government Peculiarities in Kurzeme Livonic Subdialects	162
Ieva Ozola Vienojuma, pretstata un šķīruma saikļi Lejaskurzemes izloksnēs Cumulative, Adversative, and Disjunctive Conjunctions in Subdialects of Lower Kurzeme	173
Guna Rābante-Buša *Partikulas kaut* izrunas varianti** Pronunciation Variations of the Particle kaut	184
Ziņas par autoriem / About the Authors	192

Ievadvārdi

Liepājas Universitātes gadskārtējā rakstu krājuma „Vārds un tā pētīšanas aspekti” 27. numurs ir nonācis pie lasītājiem. Krājums piedāvā ieskatīties dažādu valodniecības jomu pētījumos un problemātikā, risinot arī konceptuālus jautājumus un pievēršoties mūsdienām raksturīgajām parādībām, kas saistītas ar tehnoloģiju attīstību un notikumiem pasaulē.

Rakstu krājuma 1. daļā lasāmi pētījumi leksikas un stilistikas jomā – gan sinhroniskajā, gan diahroniskajā aspektā.

Leksikas vēsturi turpina pētīt Anna Frīdenberga, šoreiz apskatot vārdus zagt un zaglis senajos latviešu rakstu avotos. Onomastikas jomā Ilze Štrausa piedāvā nākamo pētījumu par kaķu vārdiem un apraksta to kaķu vārdu izvēles motivāciju, kuri sākas ar burtu A.

Divos rakstos pētītas terminoloģijas un terminogrāfijas problēmas. Viktorija Tataurova un Jekaterina Martinova savā koprakstā pēta dažādu mācīšanās metožu nosaukumus, to jēdzienisko izpratni un priekšrocības, un trūkumus studentu skatījumā. Savukārt Anita Helviga pievēršas terminu vārdnīcu veidošanas principiem un analizē vārdšķirisko aspektu mūsdienu latviešu terminogrāfijā.

Vairākos rakstos apskatīti latviešu valodas stilistikas jautājumi. Evija Liparte ir turpinājusi pētījumus par Covid-19 pandēmijas laika valodu Latvijas sabiedriskajā telpā un raksta par pozitīvas un negatīvas konotācijas metaforām, ar ko raksturotas vakcīnas pret vīrusu. Lindas Lauzes un Kristīnes Mežapuķes koprakstā analizētas attieksmes starp literāro valodu un sarunvalodu Latvijas sociālajos medijos.

Daiga Straupeniece un Normunds Dzintars pievēršas jaunās paaudzes valodas prasmei – viņu koprakstā analizētas skolēnu pieļautās kļūdas centralizētajos eksāmenos latviešu valodā un vēsturē. Valodas prasmes jautājums ir cieši saistīts ar lasīšanas paradumiem, kuru maiņu mūsdienās pētījuši Aleksejs Šņitņikovs un Jūlija Svitaja.

Krājuma 2. daļas raksti ir veltīti aktuāliem valodniecības jautājumiem areālajā un sinhroniskajā aspektā.

Valodas un vides mijiedarbība ir aplūkota divos rakstos. Ina Druviete ir analizējusi, kā migrācija, ko ir izraisījis karš Ukrainā, ietekmē valodas politiku Latvijā. Dites Liepas un Velgas Polinskas koprakstā ir aktualizēts tulkojums vieglajā valodā leksikas ziņā, balstoties uz piemēriem vietnē mammadaba.lv. Fonētikas pētījumus pārstāv Guna Rābante-Buša, kas ir raksturojusi partikulas kaut izrunas variantus, bet semantikas – Agutes Klints, Madaras Stādes, Laumas Pretkalniņas un Lauras Ritumas kopraksts, kurš ir veltīts lingvistiskajam eksperimentam, lai noskaidrotu marķētāju vienprātību semantisko saišu veidošanā.

Visplašāk ir apskatīta gramatikas problemātika. Areālajā aspektā – ģenitīva prievārdu rekcijas īpatnības lībiskā dialekta Kurzemes izloksnēs (Anete Ozola) un sakārtojuma saikļi Lejaskurzemes izloksnēs (Ieva Ozola). Sinhroniskajā aspektā – dažu verbu lietojums ar adverbiem un prievārdu pār (Ieva Auziņa) un pieturzīmju izmantojums interneta forumos (Sintija Ķauķīte).

13 autoriem raksti vai kopraksti ir izstrādāti valsts pētījumu programmas „Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai” projektos, visvairāk projektā „Mūsdienu latviešu valodas lietojums un attīstība” (astoņi autori). Deviņiem autoriem pētījumi ir tapuši citos projektos.

Zinātnisko rakstu krājums „Vārds un tā pētīšanas aspekti” ir indeksēts EBSCO datubāzē, informācija par krājumu un tajā publicētie raksti ir pieejami Latvijas Nacionālajā digitālajā bibliotēkā. Visiem šajā rakstu krājumā publicētajiem rakstiem ir piešķirts DOI indekss.

Lai katram lasītājam izdodas atklāt ko jaunu plašajā vārda pētīšanas aspektu laukā!

Linda Lauze, Sigita Ignatjeva,

zinātnisko rakstu krājuma

„Vārds un tā pētīšanas aspekti”

atbildīgā redaktore un redaktores vietniece

SATURS Ievadvārdi Preface I daļa Gramatika, leksika, stilistika Vārda diahroniskais un areālais aspekts	9 12
Ieva Auziņa *Dažu konstrukciju bezpriedēkļa verbs + adverbs* un priedēkļa verbs + adverbs lietojums latviešu valodā** About Usage of Some Latvian Constructions Involving Unprefixed Verb and Prefixed Verb and an Adverb	16
Anete Daina *Darbības vārdi varēt, drīkstēt* un valodas ietekmējošā funkcija Latvijas Republikas Saeimas 2018. gada sēžu stenogrammās** Verbs varēt, drīkstēt and Conative Function of Language in the Corpus of the Saeima of the Republic of Latvia (2018)	24
Anna Frīdenberga *Vārdi zīme, zīmēt, zīmot* senajos latviešu rakstu avotos** The Words zīme, zīmēt, zīmot in the Early Latvian Written Sources	36
Sigita Ignatjeva Valoda Artura Heniņa vēsturiskajos romānos: teksta arhaizācija un stilizācija Language in the Historical Novels by Arturs Heniņš: Archaization and Stylization of the Text	48
Dalia Jakaitė Malda kaip žodis ir veiksmas Gražinos Cieškaitės, Skaistės Vilimaitės ir Lauros Sintijos Černiauskaitės poezijoje Prayer as a Word and Action in the Poetry of Gražina Cieškaitė, Skaistė Vilimaitė and Laura Sintija Černiauskaitė	58
Ilga Jansone Priekšvārdi Ilzenes muižā 1826. gada Vidzemes dvēseļu revīzijas materiālos Forenames in Ilzene in Vidzeme Soul Revision Materials from 1826	68
Sintija Ķauķīte Pieturzīmes emuāros Punctuation Marks in Blogs	82
Evija Liparte Par luksofora krāsu nosaukumu polisēmijas paplašināšanos Covid-19 pandēmijas laikā Polysemantic Extensions of Names for Colours in Traffic Lights During the Covid-19 Pandemic	93
Ieva Ozola Tagadnes pasīvo divdabju substantivēšanās: dialektālo vārdnīcu dotumi Substantivization of Present Passive Participles: Data in Dialectal Dictionaries	107
Edita Puskunigytė Eroso trauma Vitalijos Pilipauskaitės-Butkienės ir Tomo Petrulio poezijoje The Trauma of Eros in the Poetry of Vitalija Pilipauskaitė-Butkienė and Tomas Petrulis Erosa trauma Vitālijas Pilipauskaites-Butkienes un Toma Petruļa dzejā	117
Ilze Rudzāte *Latviešu valodas tautas celtniecības leksika Baltijas jūras piekrastē Latvijā un Lietuvā: reālijas jumts* un tā daļu nosaukumi** Latvian Folk Construction Vocabulary at the Baltic Sea Coast in Latvia and Lithuania: Designations of the Object Roof and its Parts	124
Ieva Ozola Rakstīts izloksnē: Lejaskurzemes izlokšņu teksti Geschrieben in Mundart: Texte der niederkurländischen Mundarten	127
Daiga Straupeniece *Substantīvu piedēkļu -el-* un -ēn- lietojums Būtiņģes un Sventājas latviešu valodā** The Use of Substantives’ Suffixes -el- and -ēn- in the Latvian Language of Būtingė and Šventoji	135
Ilze Štrausa Dzīvnieku sugu nosaukumi kaķu vārdos Names of Animal Species in Cat Names	145
Agris Timuška *Leksēma tēvs* Eiropas valodu izloksnēs: ģeolingvistisks pārskats** Lexeme Father in Dialects of European Languages: A Geolinguistic Survey	153
Domantė Vaišvylaitė Mitai Algirdo Landsbgerio poezijoje Myths in Algirdas Landsbergis’ Poetry	160
Rasuolė Vladarskienė Spalvų reikšmės lietuvių administracinėje kalboje Meanings of Colours in Lithuanian Administrative Language Krāsu nozīmes lietuviešu administratīvajā valodā	170

II daļa Valoda un vide, terminoloģija, tulkošanas jautājumi Vārda sinhroniskais aspekts
Agita Baltgalve *Jēdziens sjao sji* 消息 (samazināšanās un pieaugšana) ķīniešu klasiskajā filozofijā un tradicionālajā literatūrā** The Concept of xiao xi 消息 (Decrease and Increase) in Chinese Classical Philosophy and Traditional Literature	182
Ina Druviete Lingvistiskās attieksmes izpausmes ārkārtējās epidemioloģiskās situācijas apstākļos (2020–2022) Latvian Language Attitudes During the Extraordinary Epidemic Situation (2020–2022)	199
Agnese Dubova Rekurence kā teksta saistījuma līdzeklis latviešu zinātniskajos rakstos Recurrence as a Cohesive Device in Scientific Articles in Latvian	211
Jūlija Gabranova Poļu izcelsmes vārdi Latvijas baltkrievu presē 20. gs. sākumā Words of Polish Origin in the Latvian Belarusian Press at the Beginning of the 20th Century	219
Anita Helviga, Diāna Laiveniece Galvenie problēmjautājumi projekta pētījuma „Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca” īstenošanas sākumposmā The Main Problematic Issues in the Early Stages of Implementing the Project Research “Explanatory Online Dictionary of Educational Terms”	225
Aiga Jansone Neapstrādāta mašīntulkojuma izmantošana Use of Raw Machine Translation	236
Diāna Laiveniece Zinātniskā raksta nobeiguma daļa: saturs, struktūra, valoda Conclusion Part of the Scientific Article: Content, Structure, Language	247
Dzintra Lele-Rozentāle Konektoru lietojums latviešu zinātniskajos rakstos Use of Connectors in Latvian Scientific Articles	256
Inta Līsmane, Ilze Ruža Komunikācijas barjeru pārvarēšana mūsdienu studiju procesā Overcoming Communication Barriers in the Modern Study Process	266
Александра Ляучук Mодели перевода фразеологизмов: аспекты дефицита Models for Translation of Idioms: Aspects of Deficit Frazeoloģismu tulkošanas modeļi: deficīta aspekti	277
Valda Rudziša Kultūras elementu atšķirības dažādās tiesību sistēmās un ar tām saistītās tulkošanas problēmas Differences Between Cultural Elements in Different Legal Systems and Related Translation Problems	290
Jānis Sīlis Tradicionālie pētījumu virzieni Latvijas tulkojumzinātnē (2015–2020) Traditional Directions in Latvian Translation Studies (2015–2020)	297
Viktorija Tataurova, Diāna Ivanova The Role of Youtube in the Development of the Linguistic Competence of the Students Youtube loma studentu valodas kompetences attīstībā	306
Ziņas par autoriem / About the Authors	321

Ievadvārdi

26. reizi visiem, kas interesējas par vārdu gan mūsdienu valodā, gan vēsturiskā skatījumā, tiek piedāvāts iepazīties ar gadskārtējo Liepājas Universitātes zinātnisko rakstu krājuma „Vārds un tā pētīšanas aspekti” laidienu. Rakstu autori ir dažādu Latvijas augstskolu docētāji un citu zinātnisko institūciju darbinieki, kā arī pētnieki no Lietuvas. Ņemot vērā pētījuma aspektu, krājumam ir veidotas divas daļas. Raksti ir publicēti latviešu, lietuviešu, angļu un krievu valodā.

Krājuma 1. daļā lasītāji var iepazīties ar pētījumiem diahroniskajā un areālajā lingvistikā.

Vairāku autoru rakstos ir saskatāma kopīga iezīme: diahroniskā aspektā pētīti valodu sakari, kā arī dažādu dialektu un izlokšņu salīdzinājums, konstatējot gan kopīgo, gan atšķirīgo. Latviešu un dienvidigauņu (leivu) valodas sakaru pēdas ir pētītas Ilgas Jansones rakstā par personvārdiem, kas 1826. gadā reģistrēti Ilzenes muižā. Ilzes Rudzātes rakstā sniegts ieskats tautas celtniecības leksikā – ēkas jumta un tā daļu nosaukumos trīs latviešu valodas kopienu leksikā: Kurzemes latviešu, Palangas jeb Lietuvas pierobežas latviešu un Kuršu kāpu latviešu jeb kursenieku valodā. Lietuvas pierobežas latviešu valodai veltīts arī Daigas Straupenieces raksts par dažu vārddarināšanas piedēkļu dinamiku Būtiņģes un Sventājas latviešu valodā, saskatot kopīgās iezīmes ar Lejaskurzemes izlokšņu materiālu, kā arī izceļot tās pazīmes un kvantitatīvos rādītājus, kas ir atšķirīgi. Ievas Ozolas rakstā pētītas tagadnes pasīvo divdabju substantivēšanās kopīgās un atšķirīgās iezīmes divu latviešu valodas dialektu salīdzinājumā. Pētījumam izmantota Vainižu izloksnes (Vidzemes lībiskā izloksne) vārdnīca un Nīcas izloksnes (vidus dialekta kursiskā izloksne) vārdnīca. Agra Timuškas rakstā sniegts ģeolingvistisks pārskats par leksēmas tēvs sākotnējo motivāciju un dialektāliem variantiem, pamatā izmantojot „Eiropas valodu atlanta” kartes un komentāra materiālus.

Leksikas vēstures un semantikas jomā jāmin Annas Frīdenbergas pētījums par vārda zīme un no tā atvasināto vārdu semantisko daudzveidību 16. un 17. gadsimta latviešu rakstu avotos.

1. daļas sinhroniskā aspekta pētījumos apskatīti ar leksiku un semantiku saistīti temati. Anetes Dainas pētījumā aplūkoti latviešu valodas modālie darbības vārdi varēt un drīkstēt un to spēja veikt valodas ietekmējošo funkciju. Evija Liparte pētījusi luksofora krāsu nosaukumus (sarkans, dzeltens, zaļš), kuri Covid-19 pandēmijas laikā lietoti ar vairākām jaunām, vispārīgajās vārdnīcās neiekļautām sekundārām nozīmēm. Līdzīgs temats ir lietuviešu valodniecei Rasolei Vladarskienei (Rasuolė Vladarskienė). Viņas rakstā varam iepazīties ar krāsu apzīmējumiem, kas tiek lietoti pārnestā nozīmē lietuviešu administratīvajā valodā un ieviesušies tur citu valodu ietekmē.

Vairākas autores pētījušas vārda lietojumu daiļliteratūrā. Pētījumu objekti ir daudzveidīgi un visai atšķirīgi: lūgšanas kā vārda un darbības poētiskā izpausme triju mūsdienu lietuviešu dzejas autoru daiļradē (Daļa Jakaite (Dalia Jakaitė)), mūsdienu lietuviešu dzejai raksturīgā erosa un traumas saikne (Edita Puskunigite (Edita Puskunigytė)), mitoloģijas tēli Aļģirda Landsberģa (Algirdas Landsbergis) dzejā (Domante Vaišvilaite (Domantė Vaišvilaitė)), arhaismi Artura Heniņa prozas valodā (Sigita Ignatjeva).

Ilze Štrausa socioonomastikas aspektā turpinājusi pētīt kaķu vārdu izvēles motivāciju, analizējot kaķu vārdus, kas darināti no dažādu dzīvnieku sugu nosaukumiem. Iemesli šādai vārdu izvēlei ir dažādi, bet nenoliedzamas ir latviešu tuvās attiecības ar dabu.

Leksikas un gramatikas saskarsme ir Ievas Auziņas pētījumā par dažu konstrukciju bezpriedēkļa verbs + adverbs un priedēkļa verbs + adverbs lietojumu un savstarpējām attieksmēm latviešu valodā, kā arī konstrukcijās iesaistīto verbu un adverbu leksiskajām nozīmēm.

Sintijas Ķauķītes pētījumā ir aplūkots pieturzīmju lietojums latviešu autoru emuāros.

Krājuma 2. daļā ievietoti raksti, kas atspoguļo pētījumus par dažādiem aktuāliem valodniecības jautājumiem sinhroniskajā aspektā.

Visplašāk ir analizēta valodas un vides mijiedarbība, kur tematiski ir aplūkotas vairākas jomas. Sociolingvistikā Ina Druviete ir apskatījusi vienu no valodas situācijas stūrakmeņiem – lingvistiskās attieksmes – ārkārtējās epidemioloģiskās situācijas laikā. Akadēmiskajā vidē ir nozīmīga latviešu zinātnes valoda, kas ir apskatīta no tekstveides viedokļa, raksturojot rekurenci (Agnese Dubova), konektoru lietojumu (Dzintra Lele-Rozentāle) un zinātniskā raksta nobeiguma daļu (Diāna Laiveniece). Daļa autoru ir pievērsušies arī citām valodām. Agita Baltgalve ir iedziļinājusies jēdziena sjao si izpratnē ķīniešu valodā, bet Jūlija Gabranova pievērsusies valodu kontaktiem, konkrētāk, poļu izcelsmes vārdiem, Latvijas baltkrievu presē. Valodas apguves jautājumi augstākajā izglītībā ir aktualizēti divos koprakstos, akcentējot komunikācijas barjeru pārvarēšanu (Inta Līsmane, Ilze Ruža) un studentu valodas kompetences attīstīšanu ar Youtube palīdzību (Viktorija Tataurova, Diāna Ivanova).

Šajā krājumā terminoloģijas jomu pārstāv Anitas Helvigas un Diānas Laivenieces kopraksts, kurā pievērsta uzmanība problēmjautājumiem, kas radušies izglītības terminu skaidrojošās tiešsaistes vārdnīcas izstrādes sākumposmā.

Tulkošanas jautājumiem ir veltīti vairāku autoru darbi. Jānis Sīlis ir sniedzis pārskatu par tradicionālajiem pētījumu virzieniem Latvijas tulkojumzinātnē (2015–2020). Aiga Jansone ir raksturojusi neapstrādātas mašīntulkošanas izmantošanu, bet Aleksandra Ļaučuka – frazeoloģismu tulkošanas modeļus. Valdas Rudzišas rakstā pētītas tulkošanas problēmas saistībā ar kultūras elementu atšķirībām tiesību sistēmās.

Lai izdodas vērtīga iedziļināšanās valodniecības tematikā!

Linda Lauze, Gunta Smiltniece,

zinātnisko rakstu krājuma

„Vārds un tā pētīšanas aspekti”

atbildīgā redaktore un redaktores vietniece

SATURS Ievadvārdi Preface I daļa Gramatika, leksika, stilistika Vārda diahroniskais un areālais aspekts	9 11
Māris Baltiņš Latviešu literārā biedrība un skolotāja Pētera Zēvalda savāktais jaunvārdu un mazāk zināmo vārdu krājums (1874) Latvian Literary Society and Collection of Neologisms and Less Known Words (1874) of Teacher Pēteris Zēvalds	14
Brigita Bušmane Ieskats latviešu valodas izloksnēs apzinātajos biezputru nosaukumos Insight Into the Names of Porridge Attested in Regional Subdialects of Latvian	23
Anete Daina Numerāļi Ērģemes izloksnē un tās apkaimē Numerals in Ērģeme Subdialect and its Surroundings	34
Аgnese Dubova Zinātniskā raksta ievada struktūrelementi un to formulējumi Die Textbausteine der Einleitung des wissenschaftlichen Artikels und deren Formulierungen	40
Anna Frīdenberga *Darinājumu ligzda ar pamatvārdu gādāt* senajos latviešu rakstu avotos** Word-Formation Nest with the Basic Word gādāt in the Early Latvian Written Sources	49
Iveta Kopankina, Artūrs Viļums Deiktiskās, prospektīvās un retrospektīvās frāzes zinātnes valodā Deictic, Prospective and Retrospective Constructions in the Latvian Language of Science	63
Karīna Krieviņa Personvārdi Nīcas pagasta Verbeļu kapu piemiņas zīmju uzrakstos Personal Names on Tombstones Inscriptions of the Verbeļi Cemetery in Nīca Municipality	71
Sintija Ķauķīte Pieturzīmes senajos latviešu tekstos Punctuation Marks in Early Written Latvian Texts	83
Dite Liepa, Kristīne Mežapuķe Ieskats TV žurnālistu valodas lietojumā (2019–2020) Overview of TV Journalists’ Language Usage (2019–2020)	94
Evija Liparte *Mājsēde, skorbuļēra, tišmājis, sejauts* un citi – ieskats 2020. gadā lietotajos saliktajos lietvārdos Mājsēde, skorbuļēra, tišmājis, sejauts und andere: Einblick in die Substantivkomposita des Jahres 2020	107
Ilga Migla Daži etnonīmi latviešu valodas frazeoloģismos Einige Ethnonyme in den Phraseologismen der lettischen Sprache	119
Ieva Ozola Rakstīts izloksnē: Lejaskurzemes izlokšņu teksti Geschrieben in Mundart: Texte der niederkurländischen Mundarten	127
Anna Stafecka Darbības vārda tagadnes no-celmi latviešu valodas izloksnēs The no-Stems of Verbs in Latvian Dialects	137
Ilze Štrausa Ieskats kaķu vārdu izvēles motivācijā Insight into the Motivation of Choosing Cat Names	147
Agris Timuška *Paradīzes ābols* un tā līdzinieki Eiropas valodās: ģeolingvistisks pārskats Apple of Paradise and Its Cognates in Dialects of European Languages: A Geolinguistic Survey	157
Jānis Valdmanis Laimdots Ceplītis – nozīmīga personība latviešu valodniecībā Laimdots Ceplītis – an Important Personality in Latvian Linguistics	162
Daira Vēvere Lingvistisko īpatnību paralēles kursiskajās un dziļajās tāmnieku izloksnēs The Parallels of the Linguistic Features in the Curonian and Tamian Subdialects	171

II daļa Valoda un vide, terminoloģija, tulkošanas jautājumi Vārda sinhroniskais aspekts
Līga Beļicka, Ruta Svētiņa Use of Online Lexicographic Tools for the Promotion of Academic Skills in the Course of English for Specific Purposes Leksikogrāfisko tiešsaistes rīku izmantošana nozares angļu valodas kursā vispārējo akadēmisko prasmju attīstīšanai	182
Olga Billere Sakāmvārdi un parunas: atšķirīgais un līdzīgais Proverbs and Sayings: Differences and Similarities	191
Baiba Egle The Case of the Rucava Brioche: Aspects of Interpreting and Written Text Production Rucavas tīkla patentadījums: mutiskās tulkošanas un rakstiskas tekstrades aspekti	200
Eglė Gabrėnaitė, Domantė Vaišvylaitė Pandemijos retorika: argumentavimo strategijos socialinio tinklo „Facebook“ komentaruose Pandemic Rhetoric: Argumentation Strategies of Social Media “Facebook” Comments	210
Linda Gaile Die Bedeutung der Redekorpora in der Erforschung der zielsprachlichen Verdolmetschung The Importance of the Speech Corpus in the Research of Simultaneous Interpreting in the Target Language	224
Andrejs Gorbunovs Bērnu tiesību diskurss Apvienotajā Karalistē Children Rights Discourse in United Kingdom	236
Sigita Ignatjeva Zinātnes valoda Džeimsa Džoisa pētniecībā Scientific Language in Joycean Studies	244
Nedas Jurgaitis Zur Entstehung und Entwicklung des begriffes „Konzept“ in der kognitiven Semantik Origins and Evolution of the Notion “Concept” in Cognitive Semantics	251
Inga Kaija, Daiva Puškorjute-Riduliene *Darbības vārdi būt* un būti otrās baltu valodas apguvē** Verbs būt and būti in Acquisition of the Second Baltic Language	260
Regīna Kvašīte, Kazimiers Župerka Lauku iedzīvotāju nosaukumi lietuviešu un latviešu valodā Names of Villagers in the Lithuanian and Latvian Languages	267
Diāna Laiveniece Pirmais teikums: zinātniskā raksta pieteikums First Sentence: The Announcement of a Scientific Article	281
Dzintra Lele-Rozentāle, Baiba Egle Globalizācija, reģionālā specifika un valodu lietojums zinātniskajos rakstos Globalisierung, regionale Spezifik und Sprachengebrauch in wissenschaftlichen Artikeln	292
Diāna Liepa Svešvalodu mācības: vienotas pieejas meklējumos Foreign Language Studies: In Search of a Common Approach	302
Nijolė Litevkienė Anatomical Terms in Jurgis Žilinskas’ Short Textbook of Osteology and Syndesmology	315
Olena Materynska Anthropozentrische Darstellung und Rezeption des Krieges im Deutschen und Ukrainischen	323
Līga Romāne-Kalniņa Latvijas prezidenta Egila Levita runu valodiskais profils: ceremoniālā, juridiskā vai politiskā retorika? The Linguistic Profile of the Speeches of the President of Latvia Egils Levits: Ceremonial, Judicial, or Political Rhetoric?	333
Dzintra Šulce, Dana Tihomirova Citāti zinātniskajos tekstos un ar to lietojumu saistītie komentāri Quotes in Scientific Texts and Comments Related to Their Use	346
Ziņas par autoriem / About the Authors	355

Ievadvārdi

Liepājas Universitātes zinātnisko rakstu krājuma „Vārds un tā pētīšanas aspekti” 25. laidienā tematiski tiek saglabāta tradīcija – analizēt vārdu no daudzveidīgiem skatpunktiem dažādās valodniecības nozarēs. Rakstu autori ir dažādu Latvijas augstskolu mācībspēki un citu zinātnisko institūciju darbinieki, kā arī pētnieki no Lietuvas un Ukrainas. Ņemot vērā pētījuma aspektu, krājums ir strukturēts divās daļās. Raksti ir publicēti latviešu, lietuviešu, angļu un vācu valodā.

Krājuma 1. daļā lasītāji var iepazīties ar pētījumiem diahroniskajā un areālajā lingvistikā.

Vairāki raksti veltīti izlokšņu morfoloģijai un fonētikai. To tematika un pētāmie avoti ir dažādi: ir analizēts gan vienas izloksnes (Ērģemes) numerāļu lietojums (Anete Daina), gan izlokšņu grupas (kursisko un dziļo tāmnieku izlokšņu) fonētisko un morfoloģisko īpatnību paralēles (Daira Vēvere), gan vienas morfoloģiskās formas (verbu tagadnes no-celmu) lietojuma īpatnības dažādos latviešu valodas dialektos un izloksnēs (Anna Stafecka).

Leksikas un seamantikas jomā plašu areālu aptver Brigitas Bušmanes pētījums par ēdienu nosaukumiem, sniedzot ieskatu par biezputru nosaukumiem Latvijas izloksnēs. Ar ļoti plašu areālu saistīts Agra Timuškas ģeolingvistiskais pētījums par tomāta nosaukumu Eiropas tautu valodās.

Dažos rakstos tiek turpināta Liepājas valodniekiem raksturīgā Lejaskurzemes tēma. Ievas Ozolas rakstā parādīts, kā Lejaskurzemes izlokšņu īpatnības atspoguļojas 20. gadsimta 2. pusē un 21. gs. rakstītos daiļliteratūras un publicistikas tekstos, bet Karīnas Krieviņas pētījumā par personvārdiem Nīcas pagasta Verbeļu kapu uzrakstos apvienots sociolingvistiskais un onomastiskais skatījums.

Leksikas vēstures aspektā pētīti etnonīmi frazeoloģismos (Ilga Migla), kā arī darinājumi ar pamatvārdu gādāt senajos latviešu rakstu avotos (Anna Frīdenberga). Pieturzīmju lietojuma izpētei senajos latviešu tekstos pievērsusies Sintija Ķauķīte.

Diahroniskajā aspektā lasītāji var iepazīt divu valodnieku vēsturisko devumu latviešu valodniecībā. Māris Baltiņš sniedzis plašu ieskatu 19. gadsimta skolotāja un valodas pētnieka Pētera Zēvalda (Peter Seewald) darbībā, bet Jāņa Valdmaņa raksts veltīts Laimdotam Ceplītim – nozīmīgai personībai latviešu valodniecībā 20. gadsimta 2. pusē.

Mūsdienu valodas pētījumos galvenokārt apskatīti ar leksiku saistīti temati. Dite Liepa un Kristīne Mežapuķe ir analizējušas TV žurnālistu valodas lietojumu valodas kultūras aspektā, akcentējot galvenās leksikostilistiskās kļūdas un iesakot to novēršanu. Evija Liparte ir pētījusi interneta portālu valodu un atklājusi daudz jaunvārdu – saliktu lietvārdu – kas radušies Covid-19 pandēmijas laikā un semantiski atspoguļo ar šo laiku saistītās reālijas un procesus, kā arī interesanti parāda cilvēku jaunradi vārddarināšanā. Ilzes Štrausas rakstā socioonomastikas aspektā analizēti faktori, kas motivējuši kaķu vārdu izvēli mūsdienās.

Vairāki valodnieki pievērsušies zinātnes valodas struktūrai: Agnese Dubova analizējusi zinātniskā raksta ievada struktūras elementus, bet Ivetas Kopankinas un Artūra Viļuma rakstā izpētīti un izvērtēti tekstveides elementi, kas kalpo vietas un laika dimensijas izteikšanai latviešu zinātniskajos rakstos.

Krājuma 2. daļu veido raksti, kas izstrādāti, analizējot nozīmīgus mūsdienu valodniecības jautājumus sinhroniskajā aspektā trīs tematiskajos lokos. Visplašāk ir pārstāvēta valodas un vides izpēte. Vairāki raksti ir veltīti zinātnes valodas raksturojumam – tekstveides skatījumā (Diāna Laiveniece; Dzintra Šulce, Dana Tihomirova), valodu izvēles ziņā (Dzintra Lele-Rozentāle, Baiba Egle), Džeimsa Džoisa pētniecībā (Sigita Ignatjeva).

Gramatikas un semantikas jautājumi skatīti latviešu valodas verba būt un lietuviešu valodas būti salīdzinājumā, jo šo nozīmju atšķirības ir svarīgas baltu valodu apguvē (Inga Kaija, Daiva Puškorjute-Riduliene (Daiva Puškoriutė-Ridulienė)). Ir izzinātas teorētiskās un praktiskās pilnveides iespējas svešvalodu mācībās (Līga Beļicka, Ruta Svētiņa; Diāna Liepa). Ir aktualizēta pandēmijas un valsts prezidenta retorika (Egle Gabrenaite (Eglė Gabrėnaitė), Domante Vaišvilaite (Domantė Vaišvylaitė); Līga Romāne-Kalniņa), aprakstīts bērnu tiesību diskurss (Andrejs Gorbunovs). Regīna Kvašīte un Kazimiers Župerka ir salīdzinājuši lauku iedzīvotāju nosaukumus lietuviešu un latviešu valodā, bet Olga Billere – atšķirīgo un līdzīgo sakāmvārdos un parunās.

Tulkošanas jautājumiem ir veltīti divu autoru darbi (Baiba Egle; Linda Gaile), tikpat – terminoloģijas problemātikai (Neds Jurgaitis (Nedas Jurgaitis); Nijole Litevkiene (Nijolė Litevkienė)).

Var novēlēt saistošu lasīšanu un vērtīgu iedziļināšanos valodniecības tematikā.

Gunta Smiltniece, Linda Lauze,

zinātnisko rakstu krājuma

„Vārds un tā pētīšanas aspekti”

atbildīgās redaktores

Zinātnisko rakstu krājums

SATURS

I daļa

Fonētika, gramatika, leksika, stilistika

Vārda diahroniskais un areālais aspekts

Brigita Bušmane

Dravanta, svilpene, circeņu zupa un citi putru resp. zupu nosaukumi latviešu valodas izloksnēs
Dravanta, svilpene, circeņu zupa and other Names of Porridge resp. Soup in Regional Sub-dialects of Latvia

Anna Frīdenberga

Pēda, pēdējs un pēdīgs 16. un 17. gadsimta rakstu avotos
Pēda, pēdējs and pēdīgs in the Written Sources of the 16th and 17th Centuries

Daiki Horiguči

Aizgūto pamatverbu un prefiksverbu lietojuma skaitliskās attiecības
Quantitative Relations of the Use of Loaned Base-verbs and Prefixed Verbs

Ilga Jansone

Silvijas Raģes (1928.2.XI–1976.20.VII) devums latviešu valodniecībā
Contribution of Silvija Raģe (1928.2.XI–1976.20.VII) to Latvian Linguistics

Agita Kazakeviča

Divdabis un palīgteikums jeb plašākas konstrukcijas ar divdabi mūsdienu tekstos
Participle and Subordinate Clause or Extended Detached Participle Constructions in Contemporary Texts

Iveta Kopankina

Vadībzinātnes jomas zinātnisko tekstu ievaddaļu makrostruktūras un mikrostruktūras sākotnējās izpētes rezutāti
Results of the Pilot Study of Macro- and Microstructures in the Introductory Parts of Scientific Texts in Management Science

Justīne Kuzņecova

Leksēmas krāpt, krāpnieks un to sinonīmi latviešu tautasdziesmās
Lexemes krāpt ‘to cheat’, krāpnieks ‘cheater’and Their Synonyms in Latvian Folksongs

Sintija Ķauķīte

Abreviatūras publicistikā un interneta portālos
Abbreviations in Mass Media Texts and Internet Portals

Kristīne Levāne-Petrova

Ciešamās kārtas tagadnes divdabju funkcionālā daudznozīmība
The Present Passive Participle and Its Different Functions in Latvian

Liene Markus-Narvila

Ā-celma verbu vienskaitļa un daudzskaitļa 2. personas refleksīvās formas galotne: LVDA materiāli
Die Endung der Reflexivform des Verbes mit ā-Stamm in der 2. Person Singular und Plural: das Material des LVDA

Rafael Martin Calvo

Morphological Typology of Affixed Evaluative Forms in Spanish and Latvian
Afiksēto evaluatīvo atvasinājumu morfoloģiska tipoloģija spāņu un latviešu valodā

Bronius Maskuliūnas

Senųjų lietuviškų tekstų leksikos semantika: liežuvis ir kalba
The Vocabulary of Old Lithuanian Texts: the Nouns liežuvis ‘tongue’ and kalba ‘language’

Ieva Ozola

Lejaskurzemes izlokšņu aprakstos neminētie: daļēji lokāmie divdabji
Die in den beschreibungen der Niederkurländische Mundarten nicht Erwähnten, Teilweise Deklinierbaren Partizipien

Sanda Rapa

Vietvārda mūžs
Curriculum Vitae of Place Name

Anitra Roze

Jaunvārdu atlases kritēriji „Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā”
Criteria for Selecting Neologisms to Include in the „Modern Latvian Dictionary”

Anna Stafecka

Dažas verba formu paralēles Latgalē un Lejaskurzemē
Some Parallel Verb Forms in Latgale and Lower Kurzeme

Daiga Straupeniece

Lingvistiskās īpatnības Būtiņģes un Sventājas teicējas XX gadsimta 60. gadu vēstulēs
Linguistic Features in the 1960s Letters of Informant from Butinge and Šventoji

Agris Timuška

Daži dialektāli graudkopības termini: ģeolingvistisks pārskats
Some Dialectal Grain Farming Terms: a Geolinguistic Survey

Anta Trumpa

Daži īpatnēji negatīvu īpašību apzīmējumi Jaunās Derības latviešu tulkojumā (1685)
Some Specific Denotations of Negative Qualities in the 1685 Latvian Translation of the New Testament

Edita Valiuliene

The Metaphoric Use of the English cool and its Cultural Background
Metaforiskais cool lietojums angļu valodā un tā kultūrkonteksts

Daira Vēvere

Patskaņu un divskaņu zuduma un ar to saistīto fonētisko pārveidojumu noturīgums dziļajās tāmnieku izloksnēs
The Stability of the Loss of Monophthongs and Diphthongs and Related Phonetic Changes in the Deep Tamian Subdialects

II daļa

Valoda un vide
Terminoloģija
Tulkošanas jautājumi

Vineta Apse
Monta Farneste

Problems in Tertiary Level Essays
Problēmas augstskolas līmeņa esejās

Ilze Auziņa
Kristīne Levāne-Petrova
Roberts Darģis

Latviešu valodas apguvēju kļūdu analīze: pareizrakstības kļūdas
Analysis of the Latvian Language Errors: Spelling Errors

Agata Babina

Verba būt lietojums spāņu un latviešu valodā lingvodidaktiskiem mērķiem
The Use of the Verb to be in Spanish and Latvian Languages for Linguodidactic Purposes

Agita Baltgalve

Vārds kā simbols ķīniešu „Pārmaiņu grāmatā”
Word as a Symbol in Chinese "Book of Changes”

Karolina Butkuvienė

Identity Construction through Linguistic Means: Case studies of Young Adult Fiction
Zur Bedeutung der Sprachmittel bei der Identitätsfindung: Untersuchung der Jugendliteratur

Aina Būdvytytė
Silvija Papaurėlytė-Klovienė

Tėvas kaip pasaulio kategorizacijos atskaitos taškas lietuvių ir
vokiečių kalbų pasaulėvaizdžiuose
The Father as a Reference Point of the World Categorization in the Worldviews of the Lituanian and German Languages

Agnese Dubova

Sekundāro zinātnisko tekstu atlase un to makrostruktūras izpēte
Wahl der sekundären wissensschaftlichen Texte und deren makrostrukturelle Erforschung

Andrejs Gorbunovs

Bērnu tiesību valodas vēsturiskā attīstība Latvijas teritorijā:
bērnu tiesību valodas salīdzinājums Vietējo civillikumu kopojumā un Civillikumā
Historical Development of Children’s Rights Language in Latvia: Comparison of Children’s Rights Language in Local Civil Code and Civil Law

Ingars Gusāns
Mūzikas kluba „Melnā piektdiena“ afišas intervietnē www.facebook.com
Music club᾽s "Melnā piektdiena" Posters in www.facebook.com

Anita Helviga

Vārda episks nozīmes transformācija mūsdienu latviešu valodā
Meaning Transformation of the Word episks in the Contemporary Latvian Language

Larisa Iļjinska
Oksana Ivanova

Pragmatic Adaptation within Cognitive Approach to Translation of Popular Science Texts
Pragmatiskā adaptācija kognitīvajā pieejā populārzinātnisko tekstu tulkošanai

Oksana Ivanova

LSP Text Translation Teaching: Communicative Competence
VSM teksta tulkošanas mācīšana: komunikatīvā kompetence

Inga Kaija

Pretējā virziena valodas apguvēju tekstu analīze valodas apguvē
Analysis of Opposite Direction Learner Texts in Language Acquisition

Игopь Kopoлeв

Moдycная opганизация дискурсивных практик национального кооперативного коммуникативного поведения украинцев, русских, литовцев и американцев (США)
Mode-organization of Discursive Practices of the National Cooperative Communicative Behaviour of Ukrainians, Russians, Lithuanians, and Americans (USA)

Nijolė Litevkienė
Jeļena Korosteļova

Evolution of Lithuanian Anatomical Terominology: Anatomical Terms in Kazimieras Kuzavinis’ Dictionary Lotynų-Lietuvių kalbų žodynas
Lietuviešu anatomijas terminu attīstība: anatomijas termini Kazimiera Kuzaviņa Latīņu-lietuviešu valodas vārdnīcā

Vineta Poriņa

Kritiskā incidenta metode Latvijas sabiedrības divvalodības pētniecībā
The Critical Incident Technique in the Research into Bilingualism in Latvia’s Society

Valda Rudziša
Silga Sviķe
Solvita Štekerhofa

Juridisko pamatterminu glosārijs līgumtiesībās Latvijā izdoto nozarvārdnīcu kontekstā
Glossary of Contract Law Terms in the Context of Term Glossaries Issued in Latvia

Jānis Sīlis

Intertekstualitāte kanoniska oriģināldarba interpretācijā netradicionālā angļu avottekstā un tā latviešu tulkojumā
Intertextuality in an Untraditional English Source Text Based on an Interpretation of a Canonic Original Text and a Latvian Translation of the Source Text

Haтaлия Cтeфaнoвa

Meтодическая процедура приминения сопоставительно-параметрического метода для анализа сем оценочно-маркированных слов англ. good / укр. добрий-добро
Methodological Procedure of Applying the Comparative-Parametric Method for the Analysis of Semes of Evaluative Marked Words En. good/Ukr. добрий-дoбро

Solveiga Sušinskienė

Nominalizations as Cohesive Devices in Mass Media Texts
Nominalizācijas kā sakarīguma paņēmieni plašsaziņas līdzekļu tekstos

Silga Sviķe
Arturs Stalažs

„Jaunās botāniskās vārdnīcas” mikrostruktūra: tradicionālais, mainīgais, inovatīvais
Microstructure of the New Dictionary of Botanical Terms: Traditional, Variable and Innovative Aspects

Ilze Štrausa

Kāpēc tevi tā sauc?
Why is That Your Name?

Daiva Šveikauskienė
Arūnas Ribikauskas
Vytautas Šveikauskas

Lietuvių kalbos žodžių kompiuterinis kodavimas
Computerkodierung der Wörter von litauischen Sprache