Liepājas Universitātes
Humanitāro un mākslas zinātņu fakultāte
un
Kurzemes Humanitārais institūts
aicina piedalīties 27. starptautiskajā zinātniskajā konferencē
2022. gada 24.–25. novembrī Liepājā
|
SATURS Ievadvārdi Preface I daļa Gramatika, leksika, stilistika Vārda diahroniskais un areālais aspekts |
9 11 |
|
Māris Baltiņš Latviešu literārā biedrība un skolotāja Pētera Zēvalda savāktais jaunvārdu un mazāk zināmo vārdu krājums (1874) Latvian Literary Society and Collection of Neologisms and Less Known Words (1874) of Teacher Pēteris Zēvalds |
14 |
|
Brigita Bušmane Ieskats latviešu valodas izloksnēs apzinātajos biezputru nosaukumos Insight Into the Names of Porridge Attested in Regional Subdialects of Latvian |
23 |
|
Anete Daina Numerāļi Ērģemes izloksnē un tās apkaimē Numerals in Ērģeme Subdialect and its Surroundings |
34 |
|
Аgnese Dubova Zinātniskā raksta ievada struktūrelementi un to formulējumi Die Textbausteine der Einleitung des wissenschaftlichen Artikels und deren Formulierungen |
40 |
|
Anna Frīdenberga Darinājumu ligzda ar pamatvārdu gādāt senajos latviešu rakstu avotos Word-Formation Nest with the Basic Word gādāt in the Early Latvian Written Sources |
49 |
|
Iveta Kopankina, Artūrs Viļums Deiktiskās, prospektīvās un retrospektīvās frāzes zinātnes valodā Deictic, Prospective and Retrospective Constructions in the Latvian Language of Science |
63 |
|
Karīna Krieviņa Personvārdi Nīcas pagasta Verbeļu kapu piemiņas zīmju uzrakstos Personal Names on Tombstones Inscriptions of the Verbeļi Cemetery in Nīca Municipality |
71 |
|
Sintija Ķauķīte Pieturzīmes senajos latviešu tekstos Punctuation Marks in Early Written Latvian Texts |
83 |
|
Dite Liepa, Kristīne Mežapuķe Ieskats TV žurnālistu valodas lietojumā (2019–2020) Overview of TV Journalists’ Language Usage (2019–2020) |
94 |
|
Evija Liparte Mājsēde, skorbuļēra, tišmājis, sejauts un citi – ieskats 2020. gadā lietotajos saliktajos lietvārdos Mājsēde, skorbuļēra, tišmājis, sejauts und andere: Einblick in die Substantivkomposita des Jahres 2020 |
107 |
|
Ilga Migla Daži etnonīmi latviešu valodas frazeoloģismos Einige Ethnonyme in den Phraseologismen der lettischen Sprache |
119 |
|
Ieva Ozola Rakstīts izloksnē: Lejaskurzemes izlokšņu teksti Geschrieben in Mundart: Texte der niederkurländischen Mundarten |
127 |
|
Anna Stafecka Darbības vārda tagadnes no-celmi latviešu valodas izloksnēs The no-Stems of Verbs in Latvian Dialects |
137 |
|
Ilze Štrausa Ieskats kaķu vārdu izvēles motivācijā Insight into the Motivation of Choosing Cat Names |
147 |
|
Agris Timuška Paradīzes ābols un tā līdzinieki Eiropas valodās: ģeolingvistisks pārskats Apple of Paradise and Its Cognates in Dialects of European Languages: A Geolinguistic Survey |
157 |
|
Jānis Valdmanis Laimdots Ceplītis – nozīmīga personība latviešu valodniecībā Laimdots Ceplītis – an Important Personality in Latvian Linguistics |
162 |
|
Daira Vēvere Lingvistisko īpatnību paralēles kursiskajās un dziļajās tāmnieku izloksnēs The Parallels of the Linguistic Features in the Curonian and Tamian Subdialects |
171 |
|
II daļa Valoda un vide, terminoloģija, tulkošanas jautājumi Vārda sinhroniskais aspekts |
|
|
Līga Beļicka, Ruta Svētiņa Use of Online Lexicographic Tools for the Promotion of Academic Skills in the Course of English for Specific Purposes Leksikogrāfisko tiešsaistes rīku izmantošana nozares angļu valodas kursā vispārējo akadēmisko prasmju attīstīšanai |
182 |
|
Olga Billere Sakāmvārdi un parunas: atšķirīgais un līdzīgais Proverbs and Sayings: Differences and Similarities |
191 |
|
Baiba Egle The Case of the Rucava Brioche: Aspects of Interpreting and Written Text Production Rucavas tīkla patentadījums: mutiskās tulkošanas un rakstiskas tekstrades aspekti |
200 |
|
Eglė Gabrėnaitė, Domantė Vaišvylaitė Pandemijos retorika: argumentavimo strategijos socialinio tinklo „Facebook“ komentaruose Pandemic Rhetoric: Argumentation Strategies of Social Media “Facebook” Comments |
210 |
|
Linda Gaile Die Bedeutung der Redekorpora in der Erforschung der zielsprachlichen Verdolmetschung The Importance of the Speech Corpus in the Research of Simultaneous Interpreting in the Target Language |
224 |
|
Andrejs Gorbunovs Bērnu tiesību diskurss Apvienotajā Karalistē Children Rights Discourse in United Kingdom
|
236 |
|
Sigita Ignatjeva Zinātnes valoda Džeimsa Džoisa pētniecībā Scientific Language in Joycean Studies |
244 |
|
Nedas Jurgaitis Zur Entstehung und Entwicklung des begriffes „Konzept“ in der kognitiven Semantik Origins and Evolution of the Notion “Concept” in Cognitive Semantics |
251 |
|
Inga Kaija, Daiva Puškorjute-Riduliene Darbības vārdi būt un būti otrās baltu valodas apguvē Verbs būt and būti in Acquisition of the Second Baltic Language |
260 |
|
Regīna Kvašīte, Kazimiers Župerka Lauku iedzīvotāju nosaukumi lietuviešu un latviešu valodā Names of Villagers in the Lithuanian and Latvian Languages |
267 |
|
Diāna Laiveniece Pirmais teikums: zinātniskā raksta pieteikums First Sentence: The Announcement of a Scientific Article |
281 |
|
Dzintra Lele-Rozentāle, Baiba Egle Globalizācija, reģionālā specifika un valodu lietojums zinātniskajos rakstos Globalisierung, regionale Spezifik und Sprachengebrauch in wissenschaftlichen Artikeln |
292 |
|
Diāna Liepa Svešvalodu mācības: vienotas pieejas meklējumos Foreign Language Studies: In Search of a Common Approach |
302 |
|
Nijolė Litevkienė Anatomical Terms in Jurgis Žilinskas’ Short Textbook of Osteology and Syndesmology |
315 |
|
Olena Materynska Anthropozentrische Darstellung und Rezeption des Krieges im Deutschen und Ukrainischen |
323 |
|
Līga Romāne-Kalniņa Latvijas prezidenta Egila Levita runu valodiskais profils: ceremoniālā, juridiskā vai politiskā retorika? The Linguistic Profile of the Speeches of the President of Latvia Egils Levits: Ceremonial, Judicial, or Political Rhetoric?
|
333 |
|
Dzintra Šulce, Dana Tihomirova Citāti zinātniskajos tekstos un ar to lietojumu saistītie komentāri Quotes in Scientific Texts and Comments Related to Their Use |
346 |
|
Ziņas par autoriem / About the Authors |
355 |
Ievadvārdi
Liepājas Universitātes zinātnisko rakstu krājuma „Vārds un tā pētīšanas aspekti” 25. laidienā tematiski tiek saglabāta tradīcija – analizēt vārdu no daudzveidīgiem skatpunktiem dažādās valodniecības nozarēs. Rakstu autori ir dažādu Latvijas augstskolu mācībspēki un citu zinātnisko institūciju darbinieki, kā arī pētnieki no Lietuvas un Ukrainas. Ņemot vērā pētījuma aspektu, krājums ir strukturēts divās daļās. Raksti ir publicēti latviešu, lietuviešu, angļu un vācu valodā.
Krājuma 1. daļā lasītāji var iepazīties ar pētījumiem diahroniskajā un areālajā lingvistikā.
Vairāki raksti veltīti izlokšņu morfoloģijai un fonētikai. To tematika un pētāmie avoti ir dažādi: ir analizēts gan vienas izloksnes (Ērģemes) numerāļu lietojums (Anete Daina), gan izlokšņu grupas (kursisko un dziļo tāmnieku izlokšņu) fonētisko un morfoloģisko īpatnību paralēles (Daira Vēvere), gan vienas morfoloģiskās formas (verbu tagadnes no-celmu) lietojuma īpatnības dažādos latviešu valodas dialektos un izloksnēs (Anna Stafecka).
Leksikas un seamantikas jomā plašu areālu aptver Brigitas Bušmanes pētījums par ēdienu nosaukumiem, sniedzot ieskatu par biezputru nosaukumiem Latvijas izloksnēs. Ar ļoti plašu areālu saistīts Agra Timuškas ģeolingvistiskais pētījums par tomāta nosaukumu Eiropas tautu valodās.
Dažos rakstos tiek turpināta Liepājas valodniekiem raksturīgā Lejaskurzemes tēma. Ievas Ozolas rakstā parādīts, kā Lejaskurzemes izlokšņu īpatnības atspoguļojas 20. gadsimta 2. pusē un 21. gs. rakstītos daiļliteratūras un publicistikas tekstos, bet Karīnas Krieviņas pētījumā par personvārdiem Nīcas pagasta Verbeļu kapu uzrakstos apvienots sociolingvistiskais un onomastiskais skatījums.
Leksikas vēstures aspektā pētīti etnonīmi frazeoloģismos (Ilga Migla), kā arī darinājumi ar pamatvārdu gādāt senajos latviešu rakstu avotos (Anna Frīdenberga). Pieturzīmju lietojuma izpētei senajos latviešu tekstos pievērsusies Sintija Ķauķīte.
Diahroniskajā aspektā lasītāji var iepazīt divu valodnieku vēsturisko devumu latviešu valodniecībā. Māris Baltiņš sniedzis plašu ieskatu 19. gadsimta skolotāja un valodas pētnieka Pētera Zēvalda (Peter Seewald) darbībā, bet Jāņa Valdmaņa raksts veltīts Laimdotam Ceplītim – nozīmīgai personībai latviešu valodniecībā 20. gadsimta 2. pusē.
Mūsdienu valodas pētījumos galvenokārt apskatīti ar leksiku saistīti temati. Dite Liepa un Kristīne Mežapuķe ir analizējušas TV žurnālistu valodas lietojumu valodas kultūras aspektā, akcentējot galvenās leksikostilistiskās kļūdas un iesakot to novēršanu. Evija Liparte ir pētījusi interneta portālu valodu un atklājusi daudz jaunvārdu – saliktu lietvārdu – kas radušies Covid-19 pandēmijas laikā un semantiski atspoguļo ar šo laiku saistītās reālijas un procesus, kā arī interesanti parāda cilvēku jaunradi vārddarināšanā. Ilzes Štrausas rakstā socioonomastikas aspektā analizēti faktori, kas motivējuši kaķu vārdu izvēli mūsdienās.
Vairāki valodnieki pievērsušies zinātnes valodas struktūrai: Agnese Dubova analizējusi zinātniskā raksta ievada struktūras elementus, bet Ivetas Kopankinas un Artūra Viļuma rakstā izpētīti un izvērtēti tekstveides elementi, kas kalpo vietas un laika dimensijas izteikšanai latviešu zinātniskajos rakstos.
Krājuma 2. daļu veido raksti, kas izstrādāti, analizējot nozīmīgus mūsdienu valodniecības jautājumus sinhroniskajā aspektā trīs tematiskajos lokos. Visplašāk ir pārstāvēta valodas un vides izpēte. Vairāki raksti ir veltīti zinātnes valodas raksturojumam – tekstveides skatījumā (Diāna Laiveniece; Dzintra Šulce, Dana Tihomirova), valodu izvēles ziņā (Dzintra Lele-Rozentāle, Baiba Egle), Džeimsa Džoisa pētniecībā (Sigita Ignatjeva).
Gramatikas un semantikas jautājumi skatīti latviešu valodas verba būt un lietuviešu valodas būti salīdzinājumā, jo šo nozīmju atšķirības ir svarīgas baltu valodu apguvē (Inga Kaija, Daiva Puškorjute-Riduliene (Daiva Puškoriutė-Ridulienė)). Ir izzinātas teorētiskās un praktiskās pilnveides iespējas svešvalodu mācībās (Līga Beļicka, Ruta Svētiņa; Diāna Liepa). Ir aktualizēta pandēmijas un valsts prezidenta retorika (Egle Gabrenaite (Eglė Gabrėnaitė), Domante Vaišvilaite (Domantė Vaišvylaitė); Līga Romāne-Kalniņa), aprakstīts bērnu tiesību diskurss (Andrejs Gorbunovs). Regīna Kvašīte un Kazimiers Župerka ir salīdzinājuši lauku iedzīvotāju nosaukumus lietuviešu un latviešu valodā, bet Olga Billere – atšķirīgo un līdzīgo sakāmvārdos un parunās.
Tulkošanas jautājumiem ir veltīti divu autoru darbi (Baiba Egle; Linda Gaile), tikpat – terminoloģijas problemātikai (Neds Jurgaitis (Nedas Jurgaitis); Nijole Litevkiene (Nijolė Litevkienė)).
Zinātnisko rakstu krājums „Vārds un tā pētīšanas aspekti” ir indeksēts EBSCO datubāzē, informācija par krājumu un tajā publicētie raksti ir pieejami Latvijas Nacionālajā digitālajā bibliotēkā. Visiem šajā rakstu krājumā publicētajiem rakstiem ir piešķirts DOI indekss.
Var novēlēt saistošu lasīšanu un vērtīgu iedziļināšanos valodniecības tematikā.
Gunta Smiltniece, Linda Lauze,
zinātnisko rakstu krājuma
„Vārds un tā pētīšanas aspekti”
atbildīgās redaktores
|
SATURS I daļa Fonētika, gramatika, leksika, stilistika Vārda diahroniskais un areālais aspekts |
|
|
|
Brigita Bušmane Dravanta, svilpene, circeņu zupa un citi putru resp. zupu nosaukumi latviešu valodas izloksnēs |
|
Anna Frīdenberga Pēda, pēdējs un pēdīgs 16. un 17. gadsimta rakstu avotos |
|
Daiki Horiguči Aizgūto pamatverbu un prefiksverbu lietojuma skaitliskās attiecības |
|
Ilga Jansone Silvijas Raģes (1928.2.XI–1976.20.VII) devums latviešu valodniecībā |
|
Agita Kazakeviča Divdabis un palīgteikums jeb plašākas konstrukcijas ar divdabi mūsdienu tekstos |
|
Iveta Kopankina Vadībzinātnes jomas zinātnisko tekstu ievaddaļu makrostruktūras un mikrostruktūras sākotnējās izpētes rezutāti |
|
Justīne Kuzņecova Leksēmas krāpt, krāpnieks un to sinonīmi latviešu tautasdziesmās |
|
Sintija Ķauķīte Abreviatūras publicistikā un interneta portālos |
|
Kristīne Levāne-Petrova Ciešamās kārtas tagadnes divdabju funkcionālā daudznozīmība |
|
Liene Markus-Narvila Ā-celma verbu vienskaitļa un daudzskaitļa 2. personas refleksīvās formas galotne: LVDA materiāli |
|
Rafael Martin Calvo Morphological Typology of Affixed Evaluative Forms in Spanish and Latvian |
|
Bronius Maskuliūnas Senųjų lietuviškų tekstų leksikos semantika: liežuvis ir kalba |
|
Ieva Ozola Lejaskurzemes izlokšņu aprakstos neminētie: daļēji lokāmie divdabji |
|
Sanda Rapa Vietvārda mūžs |
|
Anitra Roze Jaunvārdu atlases kritēriji „Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā” |
|
Anna Stafecka Dažas verba formu paralēles Latgalē un Lejaskurzemē |
|
Daiga Straupeniece Lingvistiskās īpatnības Būtiņģes un Sventājas teicējas XX gadsimta 60. gadu vēstulēs |
|
Agris Timuška Daži dialektāli graudkopības termini: ģeolingvistisks pārskats |
|
Anta Trumpa Daži īpatnēji negatīvu īpašību apzīmējumi Jaunās Derības latviešu tulkojumā (1685) |
|
Edita Valiuliene The Metaphoric Use of the English cool and its Cultural Background |
|
Daira Vēvere Patskaņu un divskaņu zuduma un ar to saistīto fonētisko pārveidojumu noturīgums dziļajās tāmnieku izloksnēs |
|
II daļa Valoda un vide |
|
Vineta Apse Problems in Tertiary Level Essays |
|
Ilze Auziņa Latviešu valodas apguvēju kļūdu analīze: pareizrakstības kļūdas |
|
Agata Babina Verba būt lietojums spāņu un latviešu valodā lingvodidaktiskiem mērķiem |
|
Agita Baltgalve Vārds kā simbols ķīniešu „Pārmaiņu grāmatā” |
|
Karolina Butkuvienė Identity Construction through Linguistic Means: Case studies of Young Adult Fiction |
|
Aina Būdvytytė Tėvas kaip pasaulio kategorizacijos atskaitos taškas lietuvių ir |
|
Agnese Dubova Sekundāro zinātnisko tekstu atlase un to makrostruktūras izpēte |
|
Andrejs Gorbunovs Bērnu tiesību valodas vēsturiskā attīstība Latvijas teritorijā: Ingars Gusāns |
|
Anita Helviga Vārda episks nozīmes transformācija mūsdienu latviešu valodā |
|
Larisa Iļjinska Pragmatic Adaptation within Cognitive Approach to Translation of Popular Science Texts |
|
Oksana Ivanova LSP Text Translation Teaching: Communicative Competence |
|
Inga Kaija Pretējā virziena valodas apguvēju tekstu analīze valodas apguvē |
|
Игopь Kopoлeв Moдycная opганизация дискурсивных практик национального кооперативного коммуникативного поведения украинцев, русских, литовцев и американцев (США) |
|
Nijolė Litevkienė Evolution of Lithuanian Anatomical Terominology: Anatomical Terms in Kazimieras Kuzavinis’ Dictionary Lotynų-Lietuvių kalbų žodynas |
|
Vineta Poriņa Kritiskā incidenta metode Latvijas sabiedrības divvalodības pētniecībā |
|
Valda Rudziša Juridisko pamatterminu glosārijs līgumtiesībās Latvijā izdoto nozarvārdnīcu kontekstā |
|
Jānis Sīlis Intertekstualitāte kanoniska oriģināldarba interpretācijā netradicionālā angļu avottekstā un tā latviešu tulkojumā |
|
Haтaлия Cтeфaнoвa Meтодическая процедура приминения сопоставительно-параметрического метода для анализа сем оценочно-маркированных слов англ. good / укр. добрий-добро |
|
Solveiga Sušinskienė Nominalizations as Cohesive Devices in Mass Media Texts |
|
Silga Sviķe „Jaunās botāniskās vārdnīcas” mikrostruktūra: tradicionālais, mainīgais, inovatīvais |
|
Ilze Štrausa Kāpēc tevi tā sauc? |
|
Daiva Šveikauskienė Lietuvių kalbos žodžių kompiuterinis kodavimas |
